Sagatavošanās nedēļas Lielajam gavēnim

Svētdiena par pazudušo dēlu.

 

Trīs nedēļas pirms Lielā gavēņa Baznīcā sākas sagatavošanās periods Lielajam gavēnim, kurā ticīgie pakāpeniski tiek ievadīti Lielā gavēņa noskaņās. Lielais gavēnis ir svarīgākais un pats senākais no daudzdienu gavēņiem, tas ir laiks, kad gatavojamies pašiem lielākajiem kristīgās pasaules svētkiem – Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.

 

Sagatavošanās nedēļu laikā Baznīca pieradina ticīgos pie gavēņa ar pakāpenisku atturības ieviešanu: pēc nepārtrauktās nedēļas tiek atjaunots gavēnis trešdienā un piektdienā, pēc tam sākas nedēļa, kurā vairs neēdam gaļu, bet lietojam uzturā tikai piena produktus, un visbeidzot – Lielais gavēnis.

 

Otrā sagatavošanās nedēļa. Svētdiena par Pazudušo dēlu. Šajā nedēļā tiek atjaunots gavēnis trešdienā un piektdienā. Svētdienas liturģijā tiek lasīts Lūkas evaņģēlija fragments par pazudušo dēlu (Lk. 15: 11-32). Šajā līdzībā stāstīts par to, kā pazudušais (grēkojušais) dēls atgriežas savās tēva mājās. Tā arī mēs reizēm aizejam no Dieva Kunga, mūsu Tēva, bet ar šo lasījumu Svētā Baznīca aicina mūs atgriezties pie Viņa un pamāca mūs paļauties uz Dieva žēlastību, ja mēs patiesi un no sirds nožēlojam savus grēkus.

 

Tādējādi, svētdienā par muitnieku un farizeju parādot nožēlas patieso avotu, šajā svētdienā Baznīca atklāj visu tās spēku: ja cilvēkā-grēciniekā valda patiesa pazemība un nožēla, tad Dieva žēlastība spēj piedot pašus smagākos grēkus. Un tādēļ neviens grēcinieks, tuvojoties grēku nožēlas laikam, nedrīkst krist izmisumā un šaubīties par Dieva svētīgo palīdzību un žēlastību.

 

Šajā svētdienā un tai sekojošajās nākamajās divās nedēļās Visnakts dievkalpojumā pēc polieleja tiek dziedāts 137. psalms „Pie Bābeles upēm...” Šis psalms apraksta ebreju ciešanas Bābeles trimdā un viņu skumjas par savu tēvzemi. Attiecībā uz  mums šī psalma vārdi iedveš mums domas par mūsu garīgo gūstu, grēka gūstu un to, ka mums jātiecas uz savu garīgo tēvzemi, Debesu Valstību.

 

Ieskats svētdienas par pazudušo dēlu dziedājumos.

 

Stihiras uz Kungs es piesaucu:

 

Raugiet, brāļi, kāds šā noslēpuma spēks: dēlu, kas no grēka Tēva namā atgriezās, Vislabais Tēvs, pretī steidzies, sveicina, un atkal dāvā Savas godības atziņu, un noslēpumainus svētkus poš debesīm, baroto teļu nokaudams, lai mēs cienīgi līdzās dzīvojam Cilvēkumīļotājam Tēvam, kas upuri nokāva, un slavētajam upurim, mūsu dvēseļu Glābējam!

 

Cik daudz labumu sev atņēmu es, žēlīgais! No kādas valstības atkritu es, bēdīgais! Es mantu notriecu, es bausli pārkāpu! Vai manai nabaga dvēselei! Tā mūžīgās ugunīs sodu pelnījusi. Tā nu pirms beigām sauc uz Kristu Dievu: kā pazudušo dēlu pieņem mani, Dievs, un par mani apžēlojies!

 

Stihiras uz Slavējiet:

 

Es arī kā zudušais dēls atgriežos, Dievs Žēlīgais, visu dzīvi prom no Tevis vējā palaidis, mantu zaudējis, ko tu man devi, Tēvs. Pieņem mani, kas no grēkiem atgriežos, Dievs, un par mani apžēlojies!

 

Labais Tēvs, kaut bēgu no tevis, neatstāj mani, nedz kā Savai Valstībai nederīgu projām dzen; visļaunais naidnieks mani izģērba un bagātību atņēma, un garīgās dāvanas svešumā vējā palaida. Bet es ceļos un kliedzu pēc Tevis, saukdams: dari mani par vienu no Saviem algādžiem! Tu manis dēļ pie krusta Savas visšķīstās rokas izpleti, izrauj mani no briesmīgā zvēra tvēriena un sākotnējās drānās mani ģērb, jo Tu esi vienīgais Visžēlīgais.

 

Kondaks:

 

No Tavas Tēva godības bez prāta aizbēdzis un Tevis doto mantu ļaunās lietās notriecis, nu pazudušā dēla balsī saucu Tev: esmu grēkojis Tavā priekšā, žēlīgais Tēvs, pieņem mani, kas no grēkiem atgriežos, un dari par vienu no Saviem algādžiem.