Ņevas Aleksandra baznīcas zvanu torņa restaurētā krusta iesvētīšana, krusta pacelšana un uzstādīšana zvanu torņa kupolā

 

2012. gada 12. novembrī atjaunojamā zvanu torņa kupolā tika pacelts un uzstādīts krusts, kura restaurācija veikta ERAF līdzfinansējuma projekta „Rīgas Aleksandra Ņevska baznīcas restaurācija un renovācija plašākas pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas  izmantošanas nodrošināšana” ietvaros.

 

Krusta uzsliešanu un nostiprināšanu ievadīja svinīga krusta iesvētīšana Virsganu vadībā. Svētdien, 11. novembrī, mūsu dievnamu apmeklēja abi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgani – Viņa minence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs un Augstisvētītais Daugavpils Bīskaps Aleksandrs. Par šo Ņevas Aleksandra draudzei tik nozīmīgo notikumu var izlasīt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas oficiālajā mājas lapā izsmeļošajā un interesantajā mūsu baznīcas klēriķa diakona Aleksandra Akatova rakstā ar Daniila Sedova fotogrāfijām, ielūkojoties ATSAUCĒ 

 

Pirms krusta uzsliešanas tika veikti sagatavošanas darbi: tika uzstādīta droša konstrukcija, pateicoties kurai krusts varēja droši turēties, kā arī krusts tika ietīts aizsargplēvē, lai pasargātu to no iespējamiem bojājumiem pacelšanas laikā.

 

Krusta pacelšanai krānu un vēl pēc krāsas smaržojošas spāres, “speciāli šim gadījumam gatavotas”, kā sacīja krāna vadītājs, nododot tās celtniekiem, piegādāja firma “Arsava”.

 

Kamēr notika gatavošanās krusta pacelšanas darbiem un spāru nostiprināšana pie krusta, Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķis virspriesteris Sergijs Nazarovs iesvētīja paceļamo krānu, bet vēlāk sekoja tam, kā krusts tika pacelts un uzstādīts.

 

Krusta uzstādīšanu pavadīja kardinālas laika apstākļu izmaiņas: sagatavošanas darbu laikā valdīja silts bezvēja laiks, bet kā sāka pacelt krustu, laika apstākļi pasliktinājās: debesīs sabiezēja mākoņi, vējš kļuva arvien spēcīgāks un brāzmaināks, bet krusta nostiprināšanas laikā sāka līt lietus un vēja brāzmas kļuva tik stipras, ka vēl līdz galam nenostiprinātais krusts sāka šūpoties. Brīdī, kad krusts galīgi tika novietots un nostiprināts, debesis noskaidrojās, mākoņi pazuda un atspīdēja  spoža novembra saule (skat. fotoreportāžu).

 

Ņevas Aleksandra baznīcas pārzinis igumens Jānis (Sičevskis), kurš sekoja notiekošajam no paša sākuma un lūdzās par labvēlīgu darba norisi, salīdzināja notikušo ar cilvēka dzīvi: tāpat arī dzīvē Kungs pārbauda cilvēka ticības spēku, mīlestību un pazemību ar garīgo kārdinājumu un dzīves pārbaudījumu brāzmām, bet pēc tam pēc katras šādas vētras nemainīgi mierina viņu ar Savu žēlastību un mīlestību.