„Krievzemes gara cīnītājs” – šādi Nikolaju Peskovu (1892-1982) dēvēja viņa darbu cienītāji, un šis augstais tituls nav pārspīlēts. Par Nikolaja Pestova grāmatām var sacīt viņa paša rakstītos vārdus: „Labas garīga satura grāmatas ir mūsu labākie draugi, mūsu vadītāji un skolotāji. Tās ir jālasa, jāpārlasa, jāstudē, jāveido to konspekti... ”

 

„Krievzemes gara cīnītājs” – šādi Nikolaju Peskovu (1892-1982) dēvēja viņa darbu cienītāji, un šis augstais tituls nav pārspīlēts. Par Nikolaja Pestova grāmatām var sacīt viņa paša rakstītos vārdus: „Labas garīga satura grāmatas ir mūsu labākie draugi, mūsu vadītāji un skolotāji. Tās ir jālasa, jāpārlasa, jāstudē, jāveido to konspekti... ”

Lielā gavēņa sestās nedēļas sestdienā Pareizticīgā Baznīca piemin Lācara augšāmcelšanu. Lācara augšāmcelšana – pēdējais diženais brīnums Kristus zemes dzīves laikā, pēdējais Viņa Slavas atspīdums pirms Ciešanu nakts.

Lielā gavēņa trešās nedēļas svētdiena Pareizticīgajā Baznīcā tiek saukta par Krusta godināšanas svētdienu. Sestdienas vakarā Visnakts dievkalpojumā baznīcas centrā svinīgi tiek iznests Kunga Dzīvudarošais Krusts – atgādinājums par tuvojošos Ciešanu nedēļu un Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Krusta godināšanas laikā skan dziedājums: „Tava Krusta priekšā mēs klanāmies, Valdītāj, un Tavu svēto augšāmcelšanos slavējam”. Šis dziedājums tiek dziedāts arī Liturģijā Trīssvētā vietā.

Noslēgumam tuvojas remonta un restaurācijas darbi Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcā: ir sākušies baznīcas iekšienes remonta un restaurācijas darbi. Remonta un restaurācijas darbi baznīcā notiek pateicoties Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam (Projekts «Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas restaurācija, renovācija, plašākas, pieejamības sabiedrībai un sociālekonomiskas izmantošanas nodrošināšana»; nr. 3DP/3.4.3.3.0/11/APIA/CFLA/011).

Dārgie brāļi un māsas! Šā gada Lielajā gavēnī sakarā ar notiekošajiem remonta un restaurācijas darbiem ir izmaiņas dievkalpojumu laikos un norises vietās, tomēr neskatoties uz to, dievkalpojumi notiek kā ierasts – ik dienas.

Lielā gavēņa pirmā svētdiena tiek saukta par Pareizticības svinībām – tie ir svētki, kuri aizsākušies Grieķijā IX gadsimta pirmajā pusē, pieminot Pareizticīgās Baznīcas galīgo uzvaru par visām herēzēm, kas maldināja Baznīcu, un īpaši pār pēdējo no tām – cīņu pret ikonu godināšanu, kas tika nosodīta VII Vispasaules koncilā 782. gadā.

Šī ir pēdējā svētdiena sagatavošanās nedēļu periodā, pēc kuras nākamajā dienā sākas Lielais gavēnis. Šajā svētdienā tiek pārtraukta piena produktu lietošana uzturā. Visnakts dievkalpojuma dziedājumos mēs atceramies Ādama un Ievas grēkā krišanu, un tiek slavēts gavēnis ar viņa pestījošajiem augļiem.

15. februārī Pareizticīgā Baznīca svin vienus no gada divpadsmit lielajiem svētkiem – Kunga Pretīmņemšanu. Šajā dienā – četrdesmitajā pēc Kristus Piedzimšanas – Vissvētā Dievadzemdētāja, sekojot Vecās Derības likumiem, atnesa Dievbērnu Kristu uz Jeruzālemes baznīcu, lai veltītu Viņu Dievam. Šie svētki ir arī Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcas altārsvētki, jo mazais altāris baznīcas augšstāvā iesvētīts par godu Kunga Pretīmņemšanas svētkiem.

Sagatavošanās nedēļu laikā Baznīca pieradina ticīgos pie gavēņa ar pakāpenisku atturības ieviešanu: pēc nepārtrauktās nedēļas tiek atjaunots gavēnis trešdienā un piektdienā, pēc tam sākas nedēļa, kurā vairs neēdam gaļu, bet lietojam uzturā tikai piena produktus, un visbeidzot – Lielais gavēnis.