2015. gada 28. jūnijā, 4. svētdienā pēc Trijādības, svt. Jonas, Maskavas un visas Krievzemes metropolīta, piemiņas dienā, ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību senajā Pētera-Pāvila katedrālē, kas atrodas Rīgā, Citadeles ielā 7, notika kārtējais aizlūgums.
Ceturtajā svētdienā pēc Trijādības svētkiem Krievzemes Pareizticīgā Baznīca lūgšanās godina visus Pleskavas-Pečoru klostera svētos. Daudzus gadus katra Pleskavas-Pečoru svētā piemiņa tika svinēta atsevišķi,  bet neilgi pirms savas nāves Svētīgākais Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Pimens, kurš pats savulaik bijis Pleskavas-Pečoru Dievmātes Aizmigšanas vīriešu klostera igumens, ( + 1990) svētīja noteikt Pleskavas-Pečoru svēto kopējas godināšanas dienu.
Trešajā svētdienā pēc Trijādības svētkiem Pareizticīgā Baznīca godina Lielbritānijas un Īrijas svētos. Šajā piemiņas dienā Pareizticīgā Baznīca godina pirmo gadsimtu nedalītās Baznīcas svētos tēvus un mātes, kuri dzīvojuši mūsdienu Lielbritānijas un Īrijas teritorijā,  un kanonizēti pirms Baznīcas šķelšanās 1054. gadā.

Šodien, 2015. gada 25. jūnijā plkst. 11:00 Rīgas svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīcā notika preses konference sakarā ar remonta un restaurācijas darbu pabeigšanu.

Nikolaja Pestova grāmatās pastāvīgi tiek uzsvērts kristīgā varoņdarba nozīmīgums laicīgajā pasaulē, aplūkotas dažādas sadzīves situācijas. Tās mūsdienu kristietim ir patiesi dievbijīgas dzīves mācību līdzekļi: ģimenes attiecībās, bērnu audzināšanā, draudzībā, darbā ar darbabiedriem un vadītājiem, transportā, rindās, rītos un vakaros, dienas ritējumā, sarunās un klusējot.

Septiņas dienas pēc Svētās Trijādības svētkiem sākas Pētera jeb Apustuļu gavēnis, pieminot apustuļus Pēteri un Pāvilu.

Baznīcas svētki ir neizsīkstošs mierinājuma, uzmundrinājuma un cerības avots, un ja mēs aizdomātos par to nozīmi, mūsu dzīve būtu daudz priecīgāka. Tas attiecas arī uz Visu svēto piemiņas dienu. Ko mēs atceramies šajā dienā?

2015. gada 9. maijā, saulainā sestdienas rītā,  Ainažu sirdssk. Arsēnija Lielā baznīcas zvanu skaņas aicināja ticīgos uz dievkalpojumu. Šajā dienā uz dievkalpojumu Ainažos pulcējās neierasti daudz cilvēku, gan vietējie ļaudis, gan ticīgie no Limbažiem, Salacgrīvas  un Rīgas  – Ainažu draudze, kura svētkus svin pēc jaunā stila kalendāra, šodien svinēja savus altārsvētkus.  

Svētie apustuļiem pielīdzināmie Kirils un Mefodijs tiek godāti kā slāvu tautu mācītāji – slāvu rakstības izveidotāji un apgaismotāji. Viņu mūža varoņdarba augļus mēs baudām arī mūsdienās – tā ir bagātīgā un neizsmeļamā baznīcslāvu valoda, kurā cauri gadsimtiem līdz mums skan lūgšanas dievkalpojumos pareizticīgo dievnamos daudzās pasaules malās.
„Krievzemes gara cīnītājs” – šādi Nikolaju Peskovu (1892-1982) dēvēja viņa darbu cienītāji, un šis augstais tituls nav pārspīlēts. Par Nikolaja Pestova grāmatām var sacīt viņa paša rakstītos vārdus: „Labas garīga satura grāmatas ir mūsu labākie draugi, mūsu vadītāji un skolotāji. Tās ir jālasa, jāpārlasa, jāstudē, jāveido to konspekti...”